Jaunākie raksti RSS

Fiziskās sagatavotības nometne Kandavā

No 26.jūlija līdz 1.augustam mūsu sporta skolas hokeja treneris Ainars Bērziņš kopā ar treneri un Jelgavas Ledus sporta skolas direktoru Andri Kuduru, rīkoja vispārējās fiziskās sagatavotības nometni. Kā ierasts, nometne atkal notika hokeja aprindās ar leģandām apvītajā Kandavas sporta kompleksā.
Nometni apmeklējušie bērni noteikti visu krāšņi jau ir izstāstījuši un tomēr lai "bilde" būtu pilnīgāka, piedāvājam nelielu foto reportāžu par nometnē pavadīto laiku.

Ar plašāku sabildēto materiālu varat iepazīties mūsu mājaslapas foto albumā un foto galerijā.
Viss sabildētais materiāls tiks ierakstīts CD un nodots trenerim Ainaram Bērziņam.

05.08.2009.

Anekdote

Kad spēle ir galā, viens līdzjutējs saka otram:
- Es laikam esmu pazaudējis savu balsi.
- Pameklē to manā ausī, atbild otrs!
20.04.2009.

Atziņa

Parasts treneris tikai trenē, izcils arī iedvesmo!
14.04.2009.

Mazo hokejistu lielais panākums

Kamēr citi baudīja pavasarīgo laiku, JLSS 99 komanda ar treneri Ainaru Bērziņu, uz pusatklāta hokeja laukuma piedalījās ļoti jaukā un labi noorganizētā vienas dienas bērnu hokeja turnīrā Jūrmalā. Turnīru organizēja Majoru ledus halles apsaimniekotājs PSIA „Jūrmalas namsaimnieks” sadarbībā ar Jūrmalas domi. Jāatzīmē, ka visus ar turnīru saistītos izdevumus sedza turnīra organizatori.
10.04.2009.

Anekdote

Velni piedāvāja enģeļiem uzspēlēt hokeju.
- Mēs esam ar mieru, atbildēja eņģeļi, jo vairāk, ka visi labākie spēlētāji ir mūsējie....
- Varbūt, toties visi tiesneši mūsējie!
06.04.2009.

Anekdote

Treneris sauc hokejistam uz laukuma:
- Vispār ir kaut kas, ko tu vari darīt ātri?
- Jā.
- Ko?
- Es ātri aizmiegu.
03.04.2009.

Būtu kauns, ja es nevarētu iemācīt!

Turpinot agrāk aizsākto sarunu tradīciju ar mūsu skolas treneriem, šoreiz uz sarunu aicināju treneres Evu Dinzbergu un Lolitu Andriševsku. Saruna bija par gaidāmajām Latvijas sieviešu hokeja izlases spēlēm un attieksmi pret darbu, ko abas meitenes ar panākumiem veic.
03.04.2009.

Kā attīstās jūsu bērns

               Bērns atšķiras no pieaugušajiem ar to, ka viņš aug un attīstās, anaboliskie procesi viņa organismā gūst virsroku pār kataboliskajiem. Vairumam pieaugušo tie ir līdzsvarā, bet dzīves norietā katabolisms gūst virsroku pār anabolismu. Tāpat dažādos vecuma posmos bērnu augšanai un attīstībai piemīt savas īpatnības.
Izšķir sekojošus bērna attīstības posmus:
 
1.      Jaundzimušie (pirmās 3 dzīves nedēļas);
2.      Zīdaiņi (pirmais dzīves gads);
3.      Pirms pirmsskolas vecums (1-3 gadus veci);
4.      Pirmsskolas vecums (3-7 gadus veci);
5.      Sākuma klašu skolas vecums (7-10 gadus veci);
6.      Vidējo klašu skolas vecums (11-14 gadus veci);
7.      Vecāko klašu skolas vecums (14-18 gadus veci);
Jaundzimušo attīstības posmā notiek krasas ārējās vides pārmaiņas. Pirmajās 2-4 dienās tiek fiksēts svara zudums 6-10%, no svara, kas bija uzreiz pēc dzimšanas. Bērns viegli atdziest un pārkarst, norisinās dažādi procesi zīdaiņa organismā, kuru gala mērķis ir bērna svara nostabilizēšanās, nabas rētas sadzīšana, visu organisma sistēmu efektīvas darbības uzsākšana. Ar to arī beidzas pirmais dzīves posms.
Muskuļu šķiedra jaundzimušajam anatomiski jau ir izveidojusies un sastāda 23-25% no ķermeņa masas. Pirmajos dzīves mēnešos ir novērojams muskuļu hipertonuss, kas pamazām pazūd 2-2,5 mēnešos augšējās ekstremitātēs un 3-4 mēnešos apakšējās ekstremitātēs. Zīdaiņa vecumā ķermeņa svars pieaug par 200%, augums par 50%. Īpaši liels svara pieaugums ir novērojams pirmajos sešos mēnešos (vidēji 600 g mēnesī), augums pieaug par 2,5-3 cm mēnesī. Zīdaiņa vecumā notiek enerģiska augšana un skeleta pārkaulošanās, kas svarīgi, jo veidojas kakla un jostasvietas mugurkaula izliekumi, pastiprināti attīstās ķermeņa korsetes un kāju muskuļi. Pirmā dzīves gada beigās bērns sēž, stabili stāv uz kājām, staigā, bet viņa kustības vēl nav pietiekoši koordinētas. Tomēr pakāpeniski augšanas temps palēninās, un turpmāk augšana sastāda 8-10 cm un svars 4-6 kg gadā. Mainās ķermeņa proporcijas, kur galvas proporcijas mainās no ¼ daļas jaundzimušajam uz  1/5 daļu -  3 gadus vecam bērnam.
                Turpmāk vēl...
 
02.04.2009.

Anekdote

Zobārsts saka pacientam, kas atnācis labot zobus:
- tiklīdz es sakšu urbt jums zobu, bļaujiet lūdzu skaļāk!
- kādēļ?!
- tur uzgaidāmajā telpā gaida daudz apmeklētāju, bet pēc stundas sāksies Latvijas hokeja izlases spēle!!
02.04.2009.

Atziņa

Ja vārtsargs ielaiž ripu no vārtupriekšas - tā ir viņa vaina,
ja starp kājām - nelaimes gadījums,
ja no zīlās līnijas - tā ir aizsargu kļūda!!!
Hokejistu folklora
02.04.2009.

Anekdote

mamma prasa mazajam hokejistam:
- kur tava dienasgrāmata?
- iedevu Pēterim, viņš grib pabiedēt savus vecākus!
01.04.2009.

Vai viegli būt hokejistam....

Regulāri tiekoties ar treneriem un pārrunājot dažādas ar Jelgavas Ledus sporta skolu saistītas un, ne tikai, tēmas, dzima ideja publicēt kādu no sarunām mūsu mājaslapā. Pirmā saruna notika starp treneriem Juri Klodānu, Ronaldu Ozoliņu un šīs publikācijas autoru Andri Kuduru.

28.03.2009.

Cilvēka fizisko īpašību attīstības īpatnības

Katram bērnam piemīt kādas dotības, tādēļ svarīgi izvēlēties tādu sporta veidu, kas atbilstu viņa spējām. Sporta spēles ir universālas, un tajās ir daudz „ampluā”, un katrs var atrast sevi kādā no tiem (autora piebilde). Bet nedrīkst būt arī pārlieku prasīgi, jo jāņem vērā, ka veiklības un kustību koordinācijas spējas īpaši labi attīstās 7-9 gadu vecumā, ātrums - 10-12 gadu vecumā, ātrspēka spējas veidojas 13-14 gadu vecumā, izturība un spēks - 15-16 gadu vecumā. Taču vairumā gadījumu pēc 17 gadiem tiek pilnveidoti tie rādītāji, kas bija sasniegti agrāk. No tā izriet, ka katram vecumam ir savas prioritātes un uzdevumi, un šīs likumsakarības mainīt nav pa spēkam ne atsevišķi „novatoriskiem” treneriem, ne „izglītotiem” vecākiem.

Sports ir efektīvs veselības nostiprināšanas un harmoniskas personības veidošanās līdzeklis. Sporta nodarbību pozitīvā ietekme ir spēcīgāka, ja sporta veids atbilst bērna interesēm un viņa spējām, ko noteikt vecākiem mēdz būt visai grūti. Lai sasniegtu vēlamo rezultātu, ir nepieciešams:
• noskaidrot bērna fizisko dotību līmeni;
• noskaidrot bērna spējas, ņemot vērā tā vecumu, fiziskās un psihiskās īpatnības;
• iestāties kādā sporta pulciņā, un sākt tajā nodarboties, nodrošinot visu nepieciešamo sporta nodarbībām;
• sākt sagatavošanu no pirmā dzīves gada un to turpināt atbilstoši attīstības dinamikai.

19.03.2009.

Sporta nozīme bērnu un jauniešu fiziskajā attīstībā (2.turpinājums)

(2.turpinājums)

Jēdzienam „sports” ir dažādas nozīmes. Šaurā nozīmē – sports no veselības nostiprināšanas veida ir pārtapis pastāvīgā nozarē, kur vadošā loma ir uzvarām un rekordiem. Tagad tas ir augstu sasniegumu sports, un plašākā nozīmē - tās ir sacensības, gatavošanās tām un specifiskas starp personu attiecības. Šādā nozīmē sportam ir svarīga loma mūsdienu sabiedrības fiziskajā un garīgajā kultūrā, jo sports ir brīnišķīgs fiziskās attīstības veids, kas ļauj izzināt un paplašināt cilvēka funkcionālo spēju robežas. Pateicoties spējai ietekmēt personības izaugsmi, nepārtraukti stimulējot tieksmi pašapliecināties un sasniegt nosprausto mērķi, sports nepārtraukti turpina attīstīties.

Par čempioniem nekļūst vāji vai vienpusēji attīstīti cilvēki ar sliktu veselību. Bet veselība prasa, lai par to rūpētos visas dzīves garumā. Tās saglabāšanai un uzlabošanai ir jāieņem nozīmīgu lomu visas dzīves garumā jau no dzimšanas. No mūsdienu viedokļa – bērnu veselība nevar tikt iztirzāta, neņemot vērā bērna adaptāciju apkārtējā vidē. Savukārt, liela nozīme adaptācijā ir bērnu fiziskajai aktivitātei un norūdīšanās pasākumiem.
 

19.03.2009.

Anekdote

Hokeja spēles starplaikā treneris uzrunā komandu:
- zēni, Jūs tikai nepadomājiet, ka esmu māņticīgs, bet pie rezultāta 0-13 es jau sāku šaubīties vai mēs uzvarēsim!
19.03.2009.

Anekdote

Treneris:
- zaudēji ripu, atgriezies aizsardzībā!
Spēlētājs pie sevis:
- atgriezties ir slikta zīme.

12.03.2009.

Anekdote


Krievijas hokeja līdzjutēji skatās spēli.
70-jos gados: "Kā  Tu domā, mūsējie ielaidīs kādu ripu vai Tretjaks nostāvēs sausā?
80-jos gados: "Interesanti, kas kļūs par čempioniem - mūsējie vai čehi?
90-jos gados: "Kam tiks "bronza" - mūsējiem vai somiem?
2000 gadā: "Kam vairāk iespējas izlidot pēc kvalifikācijas - mūsējiem vai itāļiem?

10.03.2009.

Sporta nozīme bērnu un jauniešu fiziskajā attīstībā (1.turpinājums)

1.turpinājums

Jau labu laiku iepriekš cilvēku sabiedrībā laika gaitā bija izstrādājušies zināmi noteikumi par bērnu fizisko attīstību. Daudzām tautām bija stingri reglamentēts no cik gadiem un kādas spēles vai darbi ir darāmi, piemēram, no divu gadu vecuma deva koka ieročus, četros gados sēdināja uz zirga, ap divpadsmit gadiem zēni apguva dažādu cīņas paņēmienu tehniku un saņēma īstos ieročus, bet sešpadsmit gados tos iecēla karavīru kārtā. Protams, tam pamatā bija gadu simtos gūtā pieredze – mūsdienās cilvēki, tiecoties pēc aizvien augstākiem sasniegumiem sportā, īpaši pēc sporta komercializācijas, vairs nepaļaujas uz pieredzi vien, tagad praktiski visam ir jābūt zinātniski pamatojum.

Turpmāk vēl...



 

10.03.2009.

Atziņa

Taktiku var izstrādāt, tomēr pats galvenais ir spēlētāju individuālā meistarība, lai treneru ieceres spētu realizēt.

J.Šuplers, Rīgas DINAMO vecākais treneris
04.03.2009.

Anekdote

Spēlētājs atgriežas mājās pēc spēles.
Sieva prasa: "Nu, kā gāja?"
Spēlētājs: "Tiesnesis visu laiku centās mūs iegāzt, bet mēs vienalga uzvarējām!"

Tiesnesis atgriežas mājās pēc spēles.
Sieva prasa: "Nu, kā gāja?"
Tiesnesis: "Knapi izvilku to komandu līdz uzvarai!"

03.03.2009.
[1-20] [21-40] [41-60] [61-80] [81-100] [101-120] [121-140] [141-160] [161-180] [181-200] [201-220] [221-240] [241-260] [261-280] [281-300] [301-320] [321-340] [341-360]
Reģistrētiem lietotājiem
Lietotājs
Parole